JNT
Logo_EU
Logo_Daphne
Join_The_Net
Sprachauswahl
eu
at
be
bg
cy
cz
de
dk
ee
es
fi
fr
gb
gr
hu
ie
it
lt
lu
lv
mt
nl
pl
pt
ro
se
si
sk
linie_oben
PTSS definīcija

PTSS definīciju izveidoja ASV Psihiatru associācija un iekļāva to Garīgo traucējumu diagnostikas un statistiskas rokasgrāmatā (DSM-IV). Rokasgrāmata pirmo reizi tika publicēta 1952. gadā. Šī klasifikācijas sitēma ir ir plaši atzīta visā pasaulē, par spīti tai veltītajai kritikai.

PTSS šajā rokasgrāmatā ir īpašā pozīcijā starp citiem garīgās veselības traucējumiem. Pretēji citām diagnozēm, tiek pieņemts, ka PTSS rada iepriekš pārdzīvots traumējošs notikums.

PTSS kritēriji pēc DSM – IV (309.81):


A.    Persona ir tikusi pakļauta psihotraumējošam notikumam, kurā ir klātesoši abi no sekojošiem faktoriem:
1.    Persona ir pieredzējusi, bijusi aculiecinieks vai saskārusies ar vienu vai vairākiem notikumiem, kas ir saistīti ar faktisku nāvi vai smagiem ievainojumiem, vai to draudiem, kā arī ar draudiem apkārtējo fiziskajai drošībai.
2.    Personas atbildes reakcija ir bijusi intensīvas bailes, bezpalīdzības sajūta vai šausmas. Piezīme: bērnu uzvedībā tas var izpausties atšķirīgi, vai nu kā dezorganizācija vai spēcīgs uzbudinājums.

B.    Psihotraumējošais notikums tiek pastāvīgi piedzīvots vienā (vai vairākos) no šādiem veidiem:
1.    Atkārtota uzmācīga un smagus emocionālus pārdzīvojumus (distresu) izraisoša traumējošā notikuma atdzīvošanās atmiņā, ieskaitot tēlus, domas, uztveri. Piezīme: bērnos var izpausties caur periodiski atkārtojošos spēli, kurā tiek izteiktas ar traumu saistītas tēmas vai to aspekti.
 
2.    Atkārtoti, ar psihotraumu saistīti  sapņi vai nakts murgi. Piezīme: bērniem var būt biedējoši sapņi bez atpazīstama satura.
3.    Uzvedība vai sajūta, it kā traumējošais notikums tiktu piedzīvots atkārtoti (ietver sajūtu, ka trauma notiek tagadnē, halucionācijas un disociatīvus pagātnes uzplaiksnījumus (flashback),  ieskaitot tos, kas notiek atmošanās procesa vai intoksikācijas laikā). Piezīme: bērnos var izpausties kā traumējošā notikuma izspēle. 
4.    Intensīvs psiholoģisks distress, saskaroties ar iekšējiem vai ārējiem stimuliem, kas atgādina vai līdzinās kādam no traumējošā notikuma aspektiem.
5.    Psiholoģiska reaktivitāte, saskaroties ar iekšējiem vai ārējiem stimuliem, kas simbolizē vai līdzinās kādam no traumējošā notikuma aspektiem.

C.    Neatlaidīga izvairīšanās no stimuliem, kas saistās ar psihotraumu un vispārēja atbildes reakcju notrulināšanās (kas nav novērota  pirms traumatiskā notikuma), kas izpaužas trijos vai vairākos no šādiem aspektiem:
1.    Centieni izvairīties no domām, jūtām, vai sarunām kas saistās ar psihotraumu.
 
2.    Centieni izvairīties no darbībām, vietām un cilvēkiem, kas izraisa atmiņas par psihotraumu.
3.    Nespēja atsaukt atmiņā svarīgus psihotraumas aspektus un sastāvdaļas.
4.    Izteikti samazināta interese piedalīties svarīgās dzīves norisēs.
5.    Atrautības sajūta vai atsvešināšanās no citiem cilvēkiem.
6.    Ierobežots emociju diapazons (piem., nespēja  izjust mīlošas jūtas).
7.    Sajūta, ka nākotnes iespējas ir ierobežotas (piem., nesagaida, ka būtu iespējama karjera darbā, laulības, bērni, vai kopumā normāla dzīve ).

D.    Pastāvīgi paaugstināta uzbudinājuma simptomi (nav novēroti pirms traumas), kas izpaužas divos vai vairākos no šādiem veidiem: 
1.    bezmiegs vai miega traucējumi;
2.    aizkaitināmība vai dusmu uzliesmojumi;
3.    grūtības koncentrēties;
4.    pārlieka piesardzība;
5.    pārspīlēta baiļu reakcija.

E.    Traucējumi ( pēc kritērijiem B, C un D) ilgst vairāk nekā mēnesi.
 
 F.    Traucējumi izraisa klīniski nozīmīgu spriedzi vai sarežģījumus sociālajās, darba un citās nozīmīgās darbības jomās.

Jāprecizē, vai :
    Akūti:  ja simptomi ilgst mazāk par trim mēnešiem.
    Hroniski: ja, simptomi ilgst 3 mēnešus vai ilgāk.
Jāprecizē, vai :
    Simptomi ar novēlotām izpausmēm: ja tie sākas vismaz pusgadu pēc psihotraumatiskā stresora.